| 
| | | |  | BRAZĪLIJA
Mūsu piedāvātās programmas Brazīlijā:
INTERNSHIP IN BRAZIL
Galvaspilsēta Brazilja
Platiba 8 511 970 kv.km
Iedzīvotāji 146 154 500
Oficiālā valoda portugāļu
Politiskā sistēma daudzpartiju demokrātija
Naudas vienība reāls
Mūža ilgums 66 gadi
Valsts vidienē 50. gadu beigās tika uzbūvēta Brazilja, lai mudinātu iedzīvotājus pārcelties uz iekšzemi. Brazilja kļuva par galvaspilsētu 1960. gadā, pārņemot pilnvaras no Riodežaneiro. Pilsētai ir lidmašīnas forma: biznesa rajoni atrodas centrā, dzīvojamie rajoni ir spārni, bet valdības ēkas - pilotu kabīne. Šīs mūsdienīgās pilsētas raksturīga iezīme ir pārdroša arhitektūra.
No 16. līdz 19. gs. Brazīliju pārvaldīja portugāļi, kuri tai piešķīra nosaukumu pēc mežos augošā brazas-koka. Valsts ziemeļaustrumos atrodas tuksneši, rietumos un ziemeļos - lietusmeži, bet dienvidos -pauguraina savanna. Dažādos Brazīlijas rajonos valda atšķirīgs klimats, tāpēc valstī var audzēt daudzas dažādas kultūras. Brazīlijā ir gan milzīgas modernas pilsētas, gan pavisam neizpētīti apvidi. Dienvidos atrodas pasaulē lielākā hidroelektrostacija - Itaipu HES, kas izmanto Paranas un Paragvajas upes ūdeņus.
Brazīlijas iedzīvotāji
Brazīlijā dzīvo dažādas tautas. Daļa iedzīvotāju ir indiāņu pēcteči, daļa -to portugāļu pēcnācēji, kuri šeit valdīja 300 gadus. Indiāņi Brazīlijā ir dzīvojuši vienmēr. Daudziem brazīliešiem priekšteči ir afrikāņi, kurus 17. gs. šurp atveda kā vergus darbam cukurniedru plantācijās. Šī gadsimta sākumā, bēgot no neražas gada Japānā, uz Brazīliju atkuģoja daudzi japāņi. Arī ne mazums eiropiešu ir pārcēlušies uz dzīvi Brazīlijā, īpaši valsts dienviddaļā.
Lauksaimniecība
Brazīlija ir lielākā kafijas ražotāja un eksportētāja pasaulē. Kafijkokus audzē milzīgās plantācijās, galvenokārt Paranas un Sanpaulu štatā. Taču tie ir tikai viena no galvenajām valstī audzētajām kultūrām. Daudz audzē arī soju, cukurniedres un kokvilnu. Brazīlija ir viena no lielākajām apelsīnu, banānu un kakao pupiņu ražotājvalstīm pasaulē. Apmēram trešā daļa brazīliešu ir nodarbināti lauksaimniecībā. Saimniecību lielums ir ļoti dažāds: gan pavisam nelieli lauciņi, gan milzīgas plantācijas. Daudzi laukstrādnieki saņem mazu algu, turpretī daži bagātie zemes īpašnieki gūst milzīgu peļņu. Apmēram 25 miljoni brazīliešu dzīvo graustu rajonos - favelās, kas plašā lokā ieskauj lielpilsētas. Būdeles parasti ir būvējušas ģimenes pašas ar saviem spēkiem, dažkārt no ražošanas atkritumiem, bet biežāk - no dēļiem, ķieģeļiem un cementa, kas pirkti no būvtirgotājiem. Favelās parasti nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas.
Dzīve pilsētā
Pilsētās, kuru vairākums atrodas okeāna piekrastē, dzīvo apmēram 75 % brazīliešu. Gadu gaitā cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētu cerībā atrast darbu un labākus dzīves apstākļus. Daudzus gadus pilsētas strauji auga, šī tendence mūsdienās ir nedaudz samazinājusies. Lielākajā Brazīlijas pilsētā Sanpaulu ir gandrīz 17 miljoni iedzīvotāju - vairāk nekā Parīzē un Londonā kopā.
Pludmales
Brazīlijas austrumu robeža stiepjas 7400 km garumā gar Atlantijas okeānu. Ļaudis pulcējas plašajās, saulainajās Riodežaneiro pludmalēs, lai satiktos ar draugiem un uzspēlētu volejbolu. No Cukurgalvas kalna ir labi pārskatāma slavenākā Riodežaneiro pludmale -Kopakabana. Spēcīgo straumju dēļ tikai labiem peldētājiem pietiek drosmes mesties okeānā.
Ekonomika
Uzplaukumi un krīzes ir Brazīlijas ekonomikas raksturīgākās iezīmes. Brazīlija piedzīvoja milzīgu industriālu izaugsmi 60. un 70. gados. Kad uzplaukums beidzās, valsts kļuva par pasaulē lielāko parādnieci. Pašlaik aizdevumu atmaksāšana ir valdības lielākā problēma. Taču Brazīlijai ir bagātīgi dabas resursi, arī zelta un dzelzs rūdas krājumi. Derīgo izrakteņu ieguve ir valsts ekonomikas svarīgākā nozare. Brazīlija ir vienlaikus nabadzīga un bagāta valsts. Lielie zemes īpašnieki, tirgotāji un rūpnieki ir ārkārtīgi bagāti, bet lielākā daļa iedzīvotāju loti nabadzīgi. Lai gan kopš 1985. gada Brazīlijā ir demokrātiska valdība, vēl joprojām neatrisināta problēma -valstī ir korupcija. Brazīlija saražo lielāko daļu tai vajadzīgās pārtikas un preču, taču valstij nepieciešama arī skaidra nauda milzīgo parādu atmaksai. Valsts eksportē arī kafiju, derīgos izrakteņus, lidmašīnas un daudz automobiļu, kurus pārdod Argentīnā. Gandrīz visa Brazīlijas rūpniecība koncentrēta trijstūrī, ko veido industriālās pilsētas Riodežaneiro, Sanpaulu un Belu Orizonti.
Karnevāls
Ik gadu februārī vai martā pirms Lielā Gavēņa četras dienas un naktis Brazīlijā ir karnevālu laiks. Uz Riodežaneiro brauc cilvēki no visas pasaules, lai piedalītos šajās grandiozajās svinībās. Dienu un nakti ielas ir pārpilnas ar brīnišķīgos kostīmos tērptiem cilvēkiem, kuri dejo mūzikas ritmos. Svētku kulminācija ir karnevāla parāde ar koši izgreznotām kustīgām platformām. Parādes organizēšanā piedalās sambas skolas no plašas apkārtnes.
Zaļā degviela
Tā kā 70. gados pasaulē pieauga naftas cenas, Brazīlija bija spiesta meklēt alternatīvu degvielu. Zinātnieki ierosināja kā degvielu lietot etilspirtu, ko iegūst, raudzējot cukurniedres. Etilspirts ir lētāks par parasto benzīnu un sadegot izdala mazāk tvana gāzes. Tāpēc apkārtējai videi tas nodara mazāk ļaunuma. Šodien apmēram trešā daļa Brazīlijas automobiļu brauc ar "zaļo degvielu.
Reliģija
Portugāļi Brazīlijā ieviesa katolicismu. Gandrīz visi brazīlieši pieder pie Romas katoļu Baznīcas, turklāt katrai pilsētai un ciemam ir savs svētais patrons jeb aizgādnis. Taču daudzi iedzīvotāji, izmantojot savas tiesības uz reliģijas brīvību, pielūdz ari dažādus afrikāņu dievus un garus. Piemēram, decembrī un janvāri ļaudis atstāj krastmalā ziedus, ziepes un augļus kā dāvinājumus afrikāņu jūras dievietei Iemanja cerībā, ka jaunajā gadā tiks piepildītas viņu vēlēšanās. Šo dievieti var pielīdzināt katoļu Jaunavai Marijai.
Augu spēks
Lietusmežos aug augi, kas ir galvenās izejvielas daudziem derīgiem produktiem, piemēram, gumijai, lakai, krāsām, kosmētikas izstrādājumiem, ārstniecības līdzekļiem. Hinīnkoka mizā ir hinīns, ar kuru ārstē malāriju. Dažos augos ir vielas, kas palīdz cīnīties ar vēzi.
|
| |
| |
