| | | | Mūsu piedāvātās programmas Francijā: AU PAIR IN FRANCE STAGES RÉMUNÉRÉS EN FRANCE
Galvaspilsēta Parīze Platība 551500 kv.km Iedzīvotāji 57200000 Oficiālā valoda franču Naudas vienība Eiro Mūža ilgums 77 gadi
Francija ir lielākā valsts Rietumeiropā, tai pieder arī Korsikas sala Vidusjūrā. Divas kalnu grēdas - Pireneji dienvidos un Alpi austrumos - veido dabiskas robežas ar kaimiņvalstīm. Luāra, Rona, Sena un citas lielas upes ir svarīgas lauksaimniecībā izmantojamo zemju apūdeņošanai un kā transporta ūdensceļi. Valsts dienvidos atrodas divas pundurvalstis - Andora un Monako.
Kultūras pilsēta.
Parīze atrodas Senas upes krastos un ir Francijas galvaspilsēta, kultūras un politiskais centrs. Tā ir arī viena no tūristu vairāk apmeklētajām pilsētām pasaulē. Starp tās slavenākajiem objektiem jāmin Eifeļa tornis, Luvra un Parīzes Dievmātes katedrāle. Tāpat šeit ir ari daudz muzeju, veikalu un restorānu. Katru pavasari pasaules vadošie modes dizaineri ierodas Parīzē, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas.
Visur pasaulē ir pazīstama franču kultūra, mode un ēdieni. Francijai ir arī liela loma starptautiskajā politikā, tā ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Pēdējo 50 gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Eiropas lielākajām lauksaimniecības produktu ražotājām un eksportētājām. Galvenā lauksaimniecības produkcija ir kvieši, cukurbietes, saulgriežu sēklas, āboli un vīnogas, ko izmanto arī vīna izgatavošanai. Francijā ir uzbūvēts ātrākais vilciens pasaulē - TGV, kura ātrums var sasniegt 515 km/h.
Franču vēsture.
Gadu simtiem Francijā ir valdījuši karaļi un karalienes. Viņi būvēja krāšņas pilis un cietokšņus, piemēram, Šenonso pils Luāras ielejā.Visu šo varenību sagrāva 1789. gada revolūcija. Monarhija tika gāzta, karalis Luijs XVI un viņa sieva karaliene Marija Antuanete tika publiski giljotinēti. 1792. gadā Francija kļuva par republiku. Par spīti dažiem mēģinājumiem atjaunot monarhiju, Francija saglabāja republikas statusu.
Ciematu dzīve.
Lai gan daudzi franči no laukiem ir pārcēlušies uz pilsētām, lauku iedzīvotājiem vēl arvien ir liela ietekme. Ciemati Francijā ir saglabājuši savu savdabību, rīkojot vietējos festivālus, gadatirgus un iknedēļas pārtikas tirdziņus. Dzīve parasti notiek ap ciemata centru, kur cilvēki bieži satiekas, lai uzspēlētu franču nacionālo spēli boules (bumbu mešana).
Rūpniecība.
Būdama viena no pasaules vadošajām industriālajām valstīm, Francija ir izveidojusi attīstītu mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmisko rūpniecību un ir viena no pirmajām jauno tehnoloģiju izveidē un ieviešanā. Šī valsts ir ievērojama automašīnu un lidmašīnu ražotāja, piemēram, Tulūzā tiek komplektētas pazīstamās firmas Airbus lidmašīnas. Atomenerģētika nodrošina 75 % valsts elektroenerģijas patēriņa. Tā kā ik gadu šo zemi apmeklē miljoniem tūristu un viesu, tūrisms ir svarīgs valsts ekonomikas ienākumu avots.
Smaržas
Francijā radītas dažas no pasaules labākajām smaržām. Lielākā dala smaržu tiek izgatavotas Grasā Francijas dienvidos, kur atrodas lavandas, rožu un jasmīnu lauki. No šiem augiem iegūst smaržu gatavošanai nepieciešamās eļļas, kuras sajaucot iegūst aromātu daudzveidību. Vienas smaržas radīšanai var izmantot pat 300 dažādas eļļas.
Francijas ēdieni.
Francija ir labi pazīstama ar saviem lieliskajiem ēdieniem un dzērieniem. Klimata un reljefa dažādība valstī ļauj audzēt daudz dažādu pārtikā izmantojamu kultūru. Katram reģionam ir savi specifiski ēdieni, piemēram, Francijas centrālajā daļā - boeuf bourguignon (cepta gaļa sarkanvīna mērcē), bet Marseļas apkārtnē pie Vidusjūras -bouillabaisse (zivju zupa ar ķiplokiem). Vēl Francija ir slavena ar dažādiem maizes un konditorejas izstrādājumiem, piemēram, croissants (radziņi), un daudzām siera šķirnēm.
Reljefs.
Francijas reljefs un klimats mainīs virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Ziemeļfrancijai raksturīga viegli viļņota zemes virsma un vēss, mitrs klimats, savukārt iekšējos rajonus saposmo Centrālā masīva kalni. Dienvidos Vidusjūras klimata ietekmē ir sauss un silts, bieži sastopamie lavandas lauki veido tipisku Provansas reģiona ainavu.
Vīna izgatavošana.
Francijā ražo apmēram vienu ceturtdaļu no visā pasaulē izgatavotā vīna. Vīnogulāji ir ierasta Francijas lauku ainavas sastāvdaļa. Vīnu iegūst no tumšajām vai gaišajām vīnogām (tās ir sarkanas un gaiši dzeltenzaļas). Kādreiz sulu izspieda, ar kājām mīcot novāktās vīnogas; mūsdienās izmanto modernākas metodes. Vīna izgatavošanas procesā ir vairākas stadijas, ieskaitot fermentāciju, kad uz vīnogu mizas esošais dabīgais ieraugs sajaucas ar vīnogu sulu.
Imigrācija.
Francijā ir apmēram 4 miljoni imigrantu, lielākoties musulmaņi no Marokas, Tunisijas un Alžlrijas - bijušajām Francijas kolonijām Āfrikas ziemeļos. Daudzi cilvēki ierodas arī no Itālijas, Spānijas un Polijas cerībā atrast darbu. Imigranti bieži saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, diskrimināciju, bezdarbu un sliktiem dzīves apstākļiem.
Kino pasaule.
Filmu industrija sākās Francijā 1895. gadā, kad brāļi Limjēri 33 cilvēku publikai parādīja pirmo filmu. Mūsdienās Francijā tiek uzņemtas starptautiski atzītas filmas Puatjē, kristālam līdzīgajā celtnē Kinemax, kurā ir 10 dažādas kinozāles, atrodas ari lielākais kino ekrāns Eiropā.
| | |
| |