Norvēģija stiepjas gar Skandināvijas pussalas rietumu malu. Tā ir ļoti izstiepta ziemeļu-dienvidu virzienā un šaurākajā vietā ir tikai 7 km plata. Kaut arī liela daļa Norvēģijas teritorijas atrodas aiz polārā loka, siltā Golfa straume, kuras atzars plūst gar tās krastiem, padara klimatu ievērojami maigāku. Norvēģija ir kalnaina, tās gleznainās ainavas ietver tūkstošiem ezeru un piekrastes salu. Daudz cilvēku nodarbināti rūpniecībā, arī naftas un dabasgžes ieguvē, kuģubūvē un kalnrūpniecībā. Zvejniecībā, mežniecībā un lauksaimniecībā strādā tikai 6% darbspējīgo iedzīvotāju.

Nacionālās īpašības

Galvaspilsēta: Oslo

Platība: 323 900 kv.km

Iedzīvotaji: 4 233 116

Oficiālā valoda: norvēģu

Galvena reliģija: kristieši 92%; pārejie 8%

Politiskā sistēma: konsitucionālā monarhija

Naudas vienība: Norvēģijas krona

Mūža ilgums: 77 gadi

Fjordi

Tikai 3% Norvēģijas zemes ir piemērota lauksaimniecībai, jo daļu no valsts veido kalnu grēdas un dziļi ezeri. Vairums apstrādājamās zemes atrodas vietās, kur sākas fjordi – gari, šauri jūraslīči, kas dziļi iestiepjas sauszemē. Fjordus izveidoja ledājs – ta kušanas ūdeņiem plūstot uz jūru, tika izgrauztas dziļas ielejas. Fjordi ir dabiskas ostas, kas slepj mazus zvejnieku un zemnieku ciematiņus. Šos varenos skatus izbraukumie paredzētos kuģos ieroas aplīkot tūristi.

Kuģniecība

Norvēģijā ir viena no lielākajām kuģu flotēm pasaulē. Vairāki tūkstoši cilvēku strādā kuģu būvētavās un dokos, kā arī uz daudzajiem tirdzniecības kuģiem un prāmjiem, kas apgādā rietumu krasta salas un ostas. Nozīmīgākā osta ir Oslo. Šajā virmojošajā, dzīvības pilnajā pilsētā dzīvo gandrīz pusmiljons cilvēku. Oslo ir valsts kultūras, intelektuālais un industriālais centrs.

Naftas industrija

Ziemeļjūrā 1969.gadā atklātās naftas un dabasgāzes atradnes pārvērta Norvēģijas ekonomiku, padarot to par lielāko naftas ieguvējvalsti Eiropā. Šajā industrijā strādā tūkstošiem cilvēku, kas būvē tankerus, naftas torņus un pārstrādā jēlnaftu. Tā kā Norvēģija pati sevi apgādā ar enerģiju, liela daļa tās naftas un gāzes tiek eksportēta uz citām Eiropas valstīm.

Slēpošana

Norvēģija ir slēpošanas dzimtene. Šeit tika atrastas senāko slēpju paliekas, un arī vārds „slēpe” ir cēlies no norvēģu valodas. Sniegotajos ziemas mēnešos norvēģiem laukos vislabākais pārvietošanās veids ir slēpošana. Daudzās pilsētās tiek rīkotas tramplīnlēkšanas sacensības. Populāri ir ikgadējie slēpošanas festivāli, tāpat arī slēpošana brīvā dabā.

Koka baznīcas

Visā Norvēģijā var sastapt senas stāvbaļķu baznīcas. Atšķirībā no guļbaļķu būvēm, kurās baļķi novietoti horizontāli, šajās baznīcās sienas veidotas no vertikāli saliktiem baļķiem. Veidojot konstrukciju, nav izmantota neviena nagla, tomēr baļķi ir savienoti tā, ka iztur smago sniega segu ziemā.