TRAINEE IN NEW ZEALANDAustrālijas tuvākais kaimiņš. Jaunzēlande atrodas 1500 km attālumā un sastāv no divām lielām salām -Ziemeļsalas un Dienvidsalas, kā ari no vairākām mazākām salām. Ziemeļsalā ir silts, maigs klimats, un tā ir vulkāniski aktīva. Dienvidsalā ir vēsāks, augstas kalnu virsotnes, kuras sedz ledāji un meži. No 1840. gada līdz 1907. gadam Jaunzēlande bija Lielbritānijas kolonija, bet pilnīgu neatkarību tā ieguva 1947. gadā. Pirmiedzīvotāji maori joprojām sastāda 9 % iedzīvotāju. Jaunzēlande ir pārtikusi un progresīva valsts. Tā bija pirmā zeme, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.
Galvaspilsēta Velingtona
Platība 270 534 kv.km
Iedzīvotāji 3 434 950
Oficiālā valoda angļu
Politiskā sistēma daudzpartiju demokrātija
Naudas vienība Jaunzēlandes dolārs
Mūža ilgums 75 gadi
LauksaimniecībaLielās zālāju platības un siltais, mitrais klimats ir ļoti piemērots lauksaimniecības attīstībai, īpaši aitu un liellopu audzēšanai. Jaunzēlandē ir aptuveni 60 miljoni aitu (aptuveni 20 uz katru iedzīvotāju) un 8 miljoni liellopu. Lauksaimniecības produkcija veido 3/4 valsts eksporta. Jaunzēlande vilnas, saldētas gaļas un piena produktu -sviesta un siera - eksportā ir vienā no pirmajām vietām pasaulē.
Enerģētika.Vairāk nekā 80 % elektroenerģijas tiek saražoti hidroelektrostacijās, piemēram, Klaidas HES Dienvidsalā, kuras izmanto straujo upju enerģiju. Jaunzēlandē nav atomelektrostaciju. Šeit nav arī smagās rūpniecības. Tā kā iedzīvotāju skaits ir neliels, tā ir viena no mazāk piesārņotajām valstīm pasaulē, ar ko Jaunzēlande ļoti lepojas.
Pirmie jaunzēlandieši.Jaunzēlande bija viena no pēdējām vietām uz Zemes, kur uz pastāvīgu dzīvi apmetās cilvēki. Pirmie ieceļotāji - maori - ieradās no Polinēzijas ap mūsu ēras 950. gadu. Kaut arī maori ir pieņēmuši Rietumu dzīvesveidu, viņu kultūra turpina dzīvot viņu valodā, mākslā un stiprajās ģimenes tradīcijās. Maori ir pārstāvēti arī valdībā, kas cenšas viņus nodrošināt ar vienlīdzīgām veselības aprūpes, izglītības un darba iespējām, kuras viņiem iepriekš bija liegtas.
Kivi augļi.Ķīniešu ērkšķoga tika ievesta Jaunzēlandē ap 1900. gadu un vēlāk nosaukta par kivi augli pazīstamā putna kivi vārdā, kas mīt šajā zemē. Tagad Jaunzēlande ir galvenā šo augļu ražotājvalsts un eksportē tos uz daudziem pasaules reģioniem. Šim subtropu augam nepieciešams silts, saulains klimats. To audzē speciālos augļu dārzos, kas ir sadalīti sektoros,kuri tiek norobežoti ar žogiem vai dzīvžogiem.
Nelidojošie putni.Jaunzēlande atrodas tālu no citām zemēm, tāpēc tur aug reti augi un dzīvo daudz unikālu dzīvnieku. Pazīstamākie ir nelidojošie putni, piemēram, kivi un kakapū. Šie putni ir zaudējuši spēju lidot, jo tiem nav bijis ienaidnieku, līdz ar to nevajadzēja bēgt aizlidojot.
Pasākumi brīvā dabā.Jaunzēlandes patīkamais klimats un skaistā daba ir īsti piemērota aktivitātēm brīvā dabā. Jaunzēlandiešiem patīk dažādi sporta veidi -no tūrisma pārgājieniem un kalnos kāpšanas līdz airēšanai, burāšanai un regbijam. Tūrisms Jaunzelandē ir kļuvis par galveno ienākumu avotu.
Augļkopība.Jaunzēlande atrodas dienvidu puslode un tur izaudzēto ražu piegādā patērētājiem ziemeļu zemēs, kur tajā laikā ir ziemas vidus. Galvenie augļaugi ir sēkleņu (ābeles), ogu (zemenes), kauleņu (persiki), subtropu augļaugi (tamarillo) un citrusaugi (apelsīni). ]]>